Latvijā trešdien, 25.jūnijā, stājušies spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL), kas paredz, ka kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas valsts amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, ir priekšrocība salīdzinājumā ar citiem kriminālprocesiem.
Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, daži politiķi spekulē un atlāti melo saviem vēlētājiem, intervijā portālam Mixnews.lv sacīja "Vienotības" deputāts Andrejs Judins.
Pirms gada pieņemtie likuma grozījumi, kas tā saukto “pateicību” došanu ārstiem padarīja par kriminālpārkāpumu, taustāmu rezultātu nav nesuši.
Saeima ceturtdien, 10.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, kas paredz diferencēt atbildību par būvniecības un ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, palielinot sankcijas gadījumos, kad tas izraisījis smagas sekas un vairāku cilvēku nāvi.
Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, kas paredz Latvijā noteikt cietumsodus par aizliegtu jaunu psihoaktīvu vielu vai to saturošu izstrādājumu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu realizācijas nolūkā vai realizēšanu.
Iekšlietu ministrijai ir bažas, ka gadījumā, ja tiks pieņemti Krimināllikuma grozījumi, kas paredz pat brīvības atņemšanu par bijušās Padomju Savienības vai nacistiskās Vācijas agresijas noliegšanu, var notikt provokācijas, kuru mērķis ir diskreditēt Latvijas valsti.
Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm pagaidām nav iemesla iejaukties Latvijas pilsones Maijas slepkavības lietas izmeklēšanā, uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis un Saeimas deputāts, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins (abi – “Vienotība”)
Par jaunu psihoaktīvo vielu pārdošanu, ja to aprite ir aizliegta vai ierobežota, likumā tiks paredzēta kriminālatbildība un „legālo narkotiku” tirgotājiem varēs piemērot gadu ilgu ieslodzījumu, ziņo Saeimas preses dienests.
Četru gadu ieslodzījums par būvniecības pārkāpumiem, kuru iznākumā cilvēki ir zaudējuši dzīvības, ir nepietiekams, intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma" sacīja Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Šahista un disidenta Garija Kasparova iesniegums piešķirt viņam Latvijas pilsonību neatbilst likuma prasībām, turklāt Saeimas deputātu vidū nav vienprātības par to, vai viņam pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas labā patiešām pienākas, svētdien vēsta “TV3 Latvija” raidījums “Nekā Personīga”.
Šodien, 1.aprīlī, spēku iegūs jaunā sodu reforma, kas paredz noziedzniekiem labvēlīgākus nosacījumus.
Partijas Vienotība Saeimas frakcijas deputāti rosina aizliegumu izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas simboliku attiecināt arī uz publiskiem izklaides, svētku, piemiņas, sporta un atpūtas pasākumiem.
Kā jau tika ziņots, bērnu apmaiņas programma, kura tiek iesaistītas latviešu un mazākumtautību ģimenes, beidzot ir izkustējusies. Aptuveni 20 Ikšķiles vidusskolas un Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas skolēni pieteicās projektam, kuru atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds (SIF).
Saeimas deputāta Andreja Judina savulaik piedāvātais projekts par bērnu apmaiņas programmu, kuras ietvaros latviešu un cittautu ģimenes apmainītos ar bērniem, beidzot tiek realizēts.
No sabiedrības saliedēšanas pasākumiem, kuri radušies pēc tam, ka valodas referenduma iespaidā ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdeva izstrādāt sabiedrības saliedēšanas programmu, neatliekams ir darbs ar jaunatni – tā trešdien „Latvijas radio” teica Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Aija Bauere.
Tas nav nekas jauns, bet ideja laba! Šādus vārdus vairāki sabiedrībā zināmi krievi veltīja Saeimas deputāta Andreja Judina aicinājumam latviešu ģimenēm uz nedēļu vai ilgāku laiku savā ģimenē uzņemt krievvalodīgos jauniešus, kuri vēlas iepazīties ar latviešu tradīcijām.
Lai gan sākotnēji iecere par „bērnu apmaiņas programmu” starp latviešu un krievu ģimenēm daudziem raisījusi smīnu, ieceres autors, Saeimas deputāts Andrejs Judins (V) atzīst: vairākas latviešu ģimenes jau esot izrādījušas interesi uzņemt pie sevis krievvalodīgos bērnus, lai iepazīstinātu viņus ar savām tradīcijām un dzīves vidi, raksta „Neatkarīgā”.
Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK ir iesniegusi Satversmes tiesā (ST) 30 deputātu parakstīto pieteikumu, lai apstrīdētu referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem, portālu "Delfi" informēja Nacionālās apvienības preses sekretāre Ieva Līne.